Pasākumu atklāja Valta Ernštreita, LI Līvõd institūt vadītāja, prezentācija par lībiešu valodas pēdām Ziemeļvidzemes vietvārdos, sekojot, Eduarda Plankāja, LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistenta, Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta krājuma glabātāja, stāstam par arheoloģisko apsekošanu un atklāto seno lībiešu dzīvesvietu Svētciema apkaimē. Vēsturniece Rasma Noriņa pārlapoja Vidzemes lībiešu pēctečus – sabiedrībā nozīmīgas personības mūzikā, zinātnē, medicīnā, politikā un citās jomās. Savukārt Lolita Ozoliņa, LKA Kultūras un mākslu institūta pētniece, pasākuma pirmo daļu noslēdza ar ieskatu Vidzemes lībiskās kultūrtelpas redzamībā Lībiešu mantojuma gadā.
Pasākuma otro daļu caurvija simbolisks veltījums lībiešu valodas atgriešanās Svētciemā. Iesākumā pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar Zanes Ernštreites un Agneses Zeltiņas grāmatu “Lībiešu [kultūr]telpa”, sekojot, stāstam par izglītojošu digitālu materiālu “Vidzemes lībieši”, kas drīzumā brīvpieejā būs pieejams visiem interesentiem. Un noslēgumā tika prezentēti divi jaunizdevumi, kuru atvēršanā piedalījās to autors – Karls Pajusalu, Tartu universitātes profesors. “Salacas lībiešu valodas ceļvedis” pirmo reizi tika prezentēts šajā pasākumā, kā arī profesora radošā pseidonīma, Ķempju Kārļa, trešā dzejas grāmata “Ērkyrdiz vīzd” (“Tuvības vārdi”/”Läheduse viisid”).
Pasākuma noslēgumā, Svētupes muižas kompleksā pirmo reizi skanēja koncertprogramma lībiešu valodā – “Kuolm randõ/Trīs krasti”, mākslinieciskās vadītājas Elīnas Oses vadībā.
Konferenci rīkoja Vidzemes lībiskā kultūrtelpa sadarbībā ar LU Lībiešu institūtu.
Paldies par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondam, Vidzemes plānošanas reģionam un Svētupes muižas kompleksam.