Vidzemes lībiešu digitālā brošūra piedāvā populārzinātnisku ieskatu Vidzemes lībiešu daudzpusīgajās izpausmēs, kas atklājas vēstures un arheoloģijas liecībās, tā arī rakstītajās liecībās par Vidzemes lībiešu dzimtu pētījumiem un pēctečiem mūsdienās. Brošūrā ir apkopots unikāls materiāls no 19. gs rakstītajām liecībām, kas raksturo Vidzemes lībiešu sadzīvi un ikdienas paradumus. Brošūras noslēgumā apkopta informācija par Vidzemes lībisko kultūrtelpu un tās vērtībām.
Skatīt digitālo brošūru: “Vidzemes lībieši”
Digitālā brošūra ir ērts un vērtīgs saturs, kuru izmantot vietējas vēstures mācību stundās, kultūrvēstures mantojuma izzināšanā un vienkārši, lai uzzinātu vairāk par Vidzemes lībiešiem, to atstātajām pēdēm vietvārdu un apvidvārdu skanējumā un nozīmēs, kā arī lībiskā mantojuma izpausmēm Ziemeļvidzemē.
Plašākas ziņas par Vidzemē dzīvojošajiem lībiešiem 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā sniedz Indriķa Livonijas hronika. Indriķa hronikā, kas sarakstīta latīņu valodā, lībieši un viņu apdzīvotās teritorijas minētas kopš 1180. gadiem. 13. gs. beigu notikumi atspoguļoti Atskaņu hronikā, un tās autors par lībiešiem saka: “Turp pie upes Daugavas (Dune), kas šurpu tek no Krievijas (Ruzen), mita ļaudis bezdievīgi, kaujā varen drošsirdīgi: – līvi (Liwen) tie – tā sauca tos.” Kopš 13. gs. par lībiešiem stāsta arī citi vēstures avoti – līgumi, dokumenti, fiksētas arī vairākas viņu paražu tiesību normas. Laikā, kad lībieši tiek minēti rakstītos avotos, par viņiem var runāt kā etnosu ar noteiktu etniskās kopības apziņu. 11.–12. gs. uzskatāms par lībiešu kultūras uzplaukuma laiku.
Saturu apkopoja Rasma Noriņa un Lolita Ozoliņa
Izdevējs LU Lībiešu institīta atbalsta biedrība / LI Līvod isntitūts tigtimiz seļtš
Izdevuma ISBN 978-9934-9211-0-0
Dizain: Sandra Ozoliņa