3. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskā konference – Vidzemes lībieši un vietas atmiņa!

  Lolita Ozoliņa Notikumi Posted on

20. septembrī Liepupes pagasta tautas namā notika trešā Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskā konference “Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – aktuālai un atklātais”. Konference pulcēja plašu interesentu loku – vietējo kopienu pārstāvjus, kultūras mantojuma pētniekus un speciālistus, kā arī šī gada konference tika atklāta ar jaunu tradīciju – pasākuma dalībnieku kopdziesmu lībiešu valodā “Īdõn izān” (“Vienam tēvam”). 

Šī gada konferences centrālā tēma ir vietas atmiņa – arheoloģijas un vēstures pētījumi par senās Metsepoles novada kultūrvēsturi – Vidzemes lībiešu atstātajām pēdām, kas palīdz mums veidot un izprast lībiskā mantojuma vietu un nozīmi mūsdienās. 

Vidzemes lībiskā kultūrtelpa ir lielākā no Latvijas vēsturisko zemju kultūrtelpām, kas iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tās teritorija aptver Limbažu un Siguldas novadus, kuru pašvaldību vadītāji – Sigita Upmale, Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja un Linards Kumskis, Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, arī atklāja konferenci. Uzrunās tika uzsvērta vietējo kopienu loma kultūras mantojuma apzināšanā un vietējo sakņu stiprināšanā.

Īpašu uzmanību izpelnījās Vidzemes lībiskās kultūrtelpas ainavas fotokonkursa laureātu izstādes atklāšana un apbalvošana. Fotokonkursā, kas norisinājās no 2. jūnija līdz 17. augustam, kopumā tika iesūtītas 50 fotogrāfijas. Fotokonkursa mērķi bija veicināt Vidzemes lībiskās kultūrtelpas atpazīstamību un vietas identitātes apziņu, apzināt un dokumentēt kultūrtelpas ainavu daudzveidību un veicināt sabiedrības piederības izjūtu un radošo pašizpausmi. Kopumā izstādē tika izvēlētas 12 fotogrāfijas, kas bija saņēmušas vislielāko balsu skaitu publiskā balsojumā un arī konkursa rīkotājorganizāciju žūrijas vērtējumā. Pirmo vietu publiskajā balsojumā ar 131 balsi un LU Lībiešu institūta simpātiju balvu saņēma Linarda Kumska fotogrāfija “Lībiešu sakņu liecinieks: Aģes ūdeņi vai Lapu upe Lēdurga”, kurā fiksēta unikāla vietas atmiņas zīme ar upes nosaukumu Salacas lībiešu valodā – “Aģjoug”. Otrā vietā, ar 105 balsīm Reiņa Druvieša fotogrāfija “Pēc saulrieta Pālē” un trešajā vietā – tā paša autora fotogrāfija “Pērļupes ozols Pālē”, kas saņēma 93 balsis. Fotokonkursu rīkoja Vidzemes lībiskā kultūrtelpa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, LU Lībiešu institūtu un Latvijas Arheologu biedrību. Katras iestādes pārstāvji apbalvoja arī savus favorītus. Tā Jana Vērdiņa, Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja sveica Antru Vasiļevsku, fotogrāfijas “Lībiešu liktenis” autori, savukārt Līvija Gridjušķo, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kopienas pārstāve sveica Ievu Punku, kuras fotogrāfija “Durvis uz lībisko vēsturi, izpelnījās kultūrtelpas žūrijas pārstāves atzinību. Mārcis Kalniņš, Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētājs, atzīmēja Gintas Ažukas fotogrāfiju “Vidrižu muižas mednieku namiņš” kā spilgtu kultūras mantojuma dokumentāciju, un visu beidzot, LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits video uzrunā novērtēja Linarda Kumska fotogrāfiju “Lībiešu sakņu liecinieks: Aģes ūdeņi vai Lapu upe Lēdurga” kā nozīmīgu kultūrtelpas vērtību atspoguļojumu. 

Konferences programmā izskanēja populārzinātniski lasījumi par somugru pēdām Ziemeļvidzemē, Metsepoles senā centra meklējumiem, Vidzemes lībiešu uztura īpatnībām un Liepupes pilskalna arheoloģiskajiem apsekojumiem. Diskusijas iezīmēja jaunas pētniecības tēmas un idejas nākamajai konferencei 2026. gadā.

Konferences prezentācijas pieejams, atverot saites zem katras prezentācijas nosaukuma: 

👉Konferences video ieraksts pieejams šeit.

Konferences noslēgumā skatītāji bija klātesoši un iesaistīti dejas izrādē “Līb mytkud Salatsel” (“Lībieša domas pie Salacas”). Dejas izrāde ir radoša refleksija par Ausekļa dzejoli “Pēdējā lībieša domas pie Salacas ietekas”. Izrādes veidotāji – dzejniece Anna Simina, komponists Dāvis Stalts, horeogrāfe Anta Grīnvalde, teicēji – Anna Simina un Ilmārs Geige, vizuālā koncepta autori Reinholds Švarcs un Kristaps Pelēkais, izpildītāji – deju kopa “LAUGA”.

Izrādē Ausekļa dzeja mijiedarbojas ar mūsdienu autora pārdomām par senčiem un pēctecību. Tā ir laikmetīgs dialogs starp pagātni un tagadni, kurā mūzikā, gaismās, tekstā un dejas valodā satiekas vēstures atmiņa un tagadnes cilvēka dzimtas sakņu un identitātes meklējumi. 

Caur spilgtām analoģijām – upe kā dzimta, no kuras nākam, un jūra kā sajauktā, plašā tagadne – skatītājs tiek aicināts doties simboliskā ceļā pret straumi, meklējot sevi laika plūdumā. Ceļā par meklēšanu un atklāšanos, starp atspulgu un patiesību, ar kustību, kas glabā atmiņu.

Vai arī es esmu “pēdējais lībietis” – pagātnes upes ieteka jūrā, kas būs?
Vai šis stāsts ir par mani?

Dejas izrādi atkārtoti būs iespējams piedzīvot Ausekļa 175 gadu jubilejas atzīmēšanas dienā – 27. septembrī “Salā”, Ungurpilī, Limbažu novadā.

Sirsnīgs paldies Elīnai Indārei, Liepupes pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītājai, par viesmīlību! Pateicība arī Jānim Atim Krūmiņam par atsaucību un palīdzību konferences organizatoriskajos darbos, kā arī Andrejam Kovaļovam par skaistajām un gardajām dāvanām konferences dalībniekiem un rīkotājiem. Liels paldies Eduardam Vijupam par konferences norises iemūžināšanu un Reinim Druvietim par tiešraides nodrošināšanu. Īpaša pateicība Pāles kultūras nama komandai – Laurai Krogzemei, Jānim Beitikam un Dāvim Beitikam – par rūpīgo tehnisko darbu, skaņas un gaismas noformējumu! Arnitai Agritai Umalai par konferences satura tulkošanu.

Fotogrāfiju pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz fotogrāfiju autoru Edgaru Vijupu.

Konferences norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Konference tapa sadarbībā ar LU Lībiešu institūtu, Limbažu un Siguldas novada pašvaldībām.

Uz tikšanos pēc gada – 4. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskajā konferencē! 

Pasākuma galerija