Iešana bārbaņos – seno lībiešu maskošanās tradīcija, kas aprakstīta Igaunijas Literatūras muzeja pētnieces Kristi Salves rakstā “Lībiešu tautas kalendārs” un latviski publicēta ”Zinātne” izdotajā grāmatā “Lībieši” (1994).
4. decembrī, Barbaras dienā, (lībiski – Bārbanpǟva) sievietes un meitenes mēdza maskoties un iet pa mājām, lai nodrošinātu veiksmi aitkopībā! Bārbaņu apģērbā un uzvedībā galvenais bija aitu imitēšana, kā arī mēģinājums ar maģijas palīdzību ietekmēt vēl nedzimušo jēru labklājību. Atdarinot aitu nagu piesitienus, ar kājām un spieķiem viņas dauzījušas grīdu, blējušas, un ar dziesmām vēlējušas laimi aitkopībā…
Vidrižu folkloras kopa “Delve”, vadoties pēc maskošanās aprakstiem, rekonstruēja šo seno maskošanās tradīciju, kas mūsdienās ir izzudusi un prezentēja krāšņo maskošanās tradīciju XXV Starptautiskajā masku festivālā no 9. līdz 11. februārim, Viļānos un 18. februārī, Meteņdienas pasākumā pie Krimuldas tautas nama.
Aina Tobe, folkloras kopas “Delve” vadītāja, teic “Pētniecība un jaunrade, lībiešu kultūras pagātne un šodiena – abas iet roku rokā! Tas, ko tu meklē, patiesībā, meklē arī tevi, jo grib tapt īstenots! Tiklīdz tu sāc meklēt, tu kļūsti par “atradēju”, tiklīdz tu uzzini, tu kļūsti par “zinātāju”. Kultūra ir mainīga struktūra, kurā nepārtraukti notiek nozīmes radīšana un transformācija, un, tai pat laikā, tā ir pieredze, kura nepārtraukti pārbauda pašas radīto. Tu vari piekļūt senatnei tik dziļi, cik dziļš esi tu pats! Jauni ziedi plaukst uz veciem zariem. Jauni zari aug uz veciem stumbriem… Tā realizējas kultūras paštapšana un pārmantojamība”.