Sestdienā, 21. septembrī, Pāles kultūras namā pavadīta, plaši apmeklēta, 2. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskā konference. Šī gada konferences tēma bija veltīta Vidzemes lībiešu mantojuma izpausmēm valodā: vietvārdos, apvidvārdos un lībiskā dialekta Vidzemes izlokšņu pētījumiem.
Konferences pirmā daļa bija veltīta populārzinātniskajiem referātiem:
- “Kopīgie dabas vārdi Salacas lībiešu, igauņu un latviešu valodā” (“Ühised loodusnimed Salatsi liivi, eesti ja läti keeles”) Karls Pajusalu (Karl Pajusalu), Tartu universitātes profesors, valodnieks un dzejnieks, un Uldis Balodis, LU Lībiešu institūta un Tartu universitātes pētnieks.
- “Lībiešu valodas pēdas Vidzemē” Valts Ernštreits, LU Lībiešu institūta direktors un dzejnieks.
- “Par lībiskā dialekta Vidzemes izlokšņu pētījumiem”, Daira Vēvere, LU Latviešu valodas institūta pētniece un Anete Ozola, LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente.
- “Par Anitu Emsi un dzimtu”, Ieva Zilvere, Salacgrīvas muzeja vadītāja.
Konferences otro daļu ievadīja deju kopas “Lauga” dejas kamerizrāde “1/5” pirmizrāde. Kamerizrādes horeogrāfe Anta Grīnvalde kopā ar dejotājiem – Baibu Grobiņu, Kati Zaltāni, Reinholdu Švarcu un Kristapu Pelēko radīja laikmetīgas dejas piedzīvojumu, kurā simboliski atgādināja par piecām tautām – lībiešiem, kuršiem, sēļiem, latgaļiem un zemgaļiem -, kas kopā saplūda, lai izveidotu spēcīgo latviešu nāciju. 1/5 ir atsauce uz lībisko mantojumu un tradīcijām, kas caurvij un savieno mūsu vēstures un kultūras apziņu. Kate Zalāne, kamerizrādes aprakstā, velta šādas rindas: “Lībiešu kultūras mantojums turpina mūs iedvesmot, atdzimstot un pāraugot mūs cauri laikiem – pāraugot ar jaunu ādu.”
Konference turpinājās ar dzejnieces Anitas Emses jaunās grāmatas “Ceļš” atvēršanu. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Sirsnīgi paldies sveicieni visiem ziedotājiem par kopīgi paveikto! Paldies par grāmatas izdošanu visiem iesaistītajiem – vēsturniecei Rasmai Noriņai, māksliniecei Ilzei Emsei-Grīnbergai, Skaidrītei Naumovai un izdevniecības “Madris” komandai.
Konferences ierakstu ir iespējams noskatīties šeit: Vidzemes lībiskās kultūrtelpas FB lapā.
Konferences norisei sekoja līdzi un fotogrāfijās iemūžināja: Edgars Vijups
Konferences līdzrīkotājs LI Līvõd institūt (LU Lībiešu institūts) un konferences norises atbalstītāji Valsts kultūrkapitāla fonds, Limbažu novada un Siguldas novada pašvaldība.
Pingback:Vidzemes lībiskās kultūrtelpas divi gadi – Vecā vietne