Kultūrtelpai ir vairākas būtiskas pamatvērtības. Tā nav iedomājama bez Vidzemes lībiešu dzimtu pēcteču motivācijas meklēt savas saknes un zīmēt savu dzimtu zarus.
Jau kopš 2003. gada Pālē notiek regulāri lībiešu dzimtu pēcteču salidojumi. Arī ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs ir viens no kultūrtelpas vērtību stūrakmeņiem.
Tā sauktā ekonomiskā valoda Ziemeļrietumvidzemē ir veidojusies daudzu gadsimtu laikā, saglabājot liecības par savstarpējiem sakariem starp Baltijas jūras somu tautām un baltiem.
Izloksne joprojām skan Ainažos, Korģenē, Kuivižos, Lauvās, Pālē, Staicelē, Alojā, Lēdurgā, Limbažos, Vidrižos, Salacgrīvā, Svētciemā, Vitrupē un gar Igaunijas robežu Rūjienas virzienā. To raksturo galotņu noraušana vārdiem, vīriešu dzimtes, kā arī darbības vārdu lietošana tagadnē.
Vēl viena pašsaprotama un joprojām klātesoša vērtība ir vietvārdi un apvidvārdi, kas nes lībiskās saknes. Vietvārdi ir tie, kas piešķir noteiktu identitāti vietai, un tie ir sava veida tilts ar pagātnes iedzīvotājiem, kas reiz mituši Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vēsturiskajā teritorijā.