Raksta autore: Lolita Ozoliņa (uzruna lībiešu karoga 101. gadadienas pasākumā, kuru organizēja Līvu savienība (Līvõd Īt) 17. novembrī, Mencendrofa namā, Rīgā)
Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kopienas vārdā esmu pateicīga cienījamajai Ievai un Līvu savienībai par aicinājumu piedalīties Lībiešu karoga nākamās simtgades ieskandināšanā!
Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kas šogad atzīmē divus gadus, kopš tās iekļaušanas Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir pagodināta kuplināt Latvijas pamattautas – lībiešu kultūras mantojuma kopienu! Varu droši teikt, ka lībiešu atbalss ir ne tikai sadzirdama Latvijas ziemeļaustrumos, bet lībiskās identitātes apziņa skan pārliecinoši un spēcīgi. Lībiskās apziņas veidošanā milzīgs ieguldījums bija Lībiešu kultūras mantojuma gads un norises, kuru rīkošanā piedalījās teju katrs Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieks Staicelē, Viļķenē, Salacgrīvā, Limbažos, Alojā, Liepupē, Vidrižos, Svētciemā, Lēdurgā un manā dzimtajā Pālē. Lībiešu karogi joprojām plīvo un iezīmē kultūrtelpas piederību lībiešu etnosam. Lībiešu karoga trīskrāsu kods ir ietverts arī Limbažu novada karogā un ikdienā atgādina par mūsu saikni un saknēm.
Es ļoti lepojos par ikvienu Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieku un aktivitāti vienlaikus esmu pateicīga Kurzemes lībiešiem par atsaucību un atbalstu kopīgu pasākumu un aktivitāšu rīkošanā. Manuprāt, pūt, vējiņi, dzen laiviņu motīvs, ko var attiecināt abu Latvijas krastu – Kurzemes un Vidzemes tuvināšanos ir dzīvs mūsdienās. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskajā konferencē, kas šogad norisinājās jau otro gadu, aktualizējam tēmas, kas saistās ar mūsu kultūrtelpas vērtībām, piemēram, Vidzemes lībiešu valodas mantojums un saknes vietvārdos un apvidvārdos, sadzīves un saimniekošanas tradīciju izpētei, līdz pat arheoloģijas liecībām. Vienlaikus mēs ikreiz cenšamies jaunradīt paliekošas vērtības, vai tā ir dzeja Vidzemes lībiešu valodā vai dzīvesstāsti, vai dejas kamerizrādes iestudējums.
Mēs ļoti novērtējam kultūrtelpas dalībnieku tikšanās reizes, kultūrtelpas aktivitāšu plānošana un menedžments mums ir būtisks, lai uzturētu piederības izjūtu kopienai, bet arī praktiski, lai kopīgi plānotu un īstenotu pasākumus. Mēs esam pateicīgi un augstu novērtējam sadarbību ar igauņu kolēģiem, bet mums vēl ļoti daudz, kas ir jādara, lai nostiprinātu izveidotās tradīcijas un jāveido ataudzi – kultūrtelpas ideju un vērtību pārnesei nākamajai paaudzei. Noteikti jāturpina dokumentēt vecās paaudzes cilvēku dzīves stāstus, izloksnes, apdzīvotajai vietai raksturīgās tradīcijas utt. Un būtiski arī rast iespējas, katru gadu radīt kādu jaundarbu un izdot kādu nozīmīgu izdevumu, kas būtu pieejams plašākai auditorijai.
Galvenais, lai lībiešu dzīvesgriba un enerģija neiznīkst, mūsu kopiena veidojas un izjūt savstarpēju nepieciešamību būt, pētīt, radīt un saglabāt. Vienlaikus es vēlētos, ka mēs saglabājam savstarpējs uzticēšanos, ieklausīšanos viens otrā un turpinām efektīvi sadarboties dažādās jomās, vietās un līmeņos, paturot prātā, ka mūsu kopība ir pārlaicīga.