Vēsturniece, Vidzemes lībiešu dzimtu un mantojuma pētniece
Vairāk nekā 20 gadu garumā Rasma Noriņa veidojusi Vidzemes lībiešu dzimtu
kokus, apkopojusi dažādas vēstures liecības par šīm dzimtām, uzrakstījusi vairākas
grāmatas gan par sava novada vēsturi, gan Vidzemes lībiešiem. Vidzemes lībiešu
dzimtu ģenealoģisko pētījumu pamatā ir divi avoti, pirmais, 1846. gadā somu
valodnieka Andersa Jūhana Šēgrēna (Anders Johan Sjögren, 1794–1855)
dokumentētās liecības par 22 cilvēkiem no 16 Svētciema muižas un tās apkārtnes
ģimenēm, un otrs avots – 1857. gada Lielsalacas draudzes mācītāja apraksts par
draudzi, kurā minēts kāds lībiski runājošs Mačs Lielmežs no Ainažu Sapatiem.
Rasmas Noriņas izglītojošais darbs gan Pāles novadpētniecības muzejā, gan Pāles
pamatskolā veicinājis un šobrīd, iesaiste Vidzemes lībiskās kultūrtelpas aktivitātēs
veicina Vidzemes lībiešu pēcteču atgriešanos pie savām saknēm.