Skatoties no kultūrtelpas ģeogrāfiskajām robežām, kopienu veido ikviens cilvēks, kas joprojām dzīvo Limbažu novadā un Siguldas novada Lēdurgas pagastā. Tomēr kultūrtelpa ir pārlaicīga un pārkāpj fiziskās robežas, tādēļ plašākā nozīmē tās kopiena ir Vidzemes lībiešu dzimtu pēcteči, kas var atrasties jebkur, tradicionālo amatu pratēji – audējas un nēģu zvejnieki Salacā un Svētupē, novadpētnieki, atmiņu institūciju darbinieki, pētnieki, dzejnieki, folkloras kopu dalībnieki, pedagogi, pašvaldību darbinieki un citi. Cilvēki ir apvienojušies, kopīgu interešu vadīti, lai saglabātu identitāti, piederības sajūtu dzimtajai vietai, kultūras un dabas vērtības. Viņus vieno atbildība par kopējo dzīves telpu, vēlme apzināt, pētīt, saglabāt un popularizēt nākamajām paaudzēm kultūras mantojumu, uzsverot Salacas (Vidzemes) lībiešu valodas nozīmi.
Vidzemes lībiešu kultūras mantojuma kopienas kodolu veido cilvēki, kuri ir somu valodnieka A. J. Šēgrēna 1846. gadā dokumentēto lībiešu dzimtu pēcteči. Viņš pierakstīja 22 lībiski runājošu cilvēku vārdus no 16 Svētciema muižas un tās apkārtnes ģimenēm.