25. novembrī Jelgavas Vecpilsētas mājā tika pasniegtas Tradicionālās kultūras izcilības balvas folkloras nozarē un četras jaunas vērtības, to skaitā, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa saņēma apliecinājumu par tās iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Apliecinājumu saņēma idejas autore, novadpētniece Laima Kļaviņa un pieteikuma līdzautore, LU Lībiešu institūta viespētniece Lolita Ozoliņa. Attēlā abas pieteikuma līdzautores ar Linardu Kumski, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdātājas vietnieku.
Vidzemes lībiskā kultūrtelpa veidojusies lībiešu vēsturiski apdzīvotās teritorijas Metsepoles areālā, kurā joprojām dzīvo un saimnieko Vidzemes lībiešu pēcteču dzimtas. Savukārt lībiskā dialekta Vidzemes izlokšņu atpazīstamība ikdienas sarunās apliecina piederību kopienai, kā arī saglabā mutvārdu tradīcijas un izpausmes. Vietvārdiem Ziemeļvidzemes ainavā un mājvārdiem lauku apkaimēs – Pālē, Korģenē, Lauvās, Staicelē, Alojā, Svēciemā, Puikulē, Liepupē un Lēdurgā, ir lībiskas izcelsme. Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā raksturīgas arīdzan tādas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes kā gadskārtu atzīmēšana, saimniekošanas veids, kurā saglabājusies cieša saikne ar dabu, darba un sadzīves tradīcijas, kā arī mākslinieciskas iezīmes un izpausmes dzejā, vizuālajā un lietišķajā mākslā.
Vidzemes lībiskās kultūrtelpas iekļaušana Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir arī nozīmīgs notikums saistībā ar starptautiskā pētījuma projekta “Atgriežot balsi kultūrainavām: marginalizēta nemateriālā kultūras mantojuma naratīvi, perspektīvas un prakse” īstenotajiem lībiešu nemateriālās kultūras mantojuma lauku pētījumiem Lībiešu krastā Kurzemē, Ziemeļvidzemē un dienvidrietumu Igaunijā.
Vairāk informācijas: https://nematerialakultura.lv/Elementi/vidzemes-libiska-kulturtelpa/