Sestdien, 19. septembrī no plkst. 14.00 līdz 18.30 Limbažu novada Galvenajā bibliotēkā norisinājās jau ceturtā Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskā konference “Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības – aktuālais un atklātais”. Turpinot 2023. gadā – Lībiešu mantojuma gadā – aizsākto tradīciju, konference ik gadu pulcē pētniekus, novadpētniekus, kultūras mantojuma interesentus un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kopienas dalībniekus, pievēršoties arvien jaunām Vidzemes lībiskā mantojuma izpētes un saglabāšanas tēmām.
Šī gada konferences centrālā tēma izaugusi no Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kopienas iniciatīvas – jau kopš pagājušā gada nogales kultūrtelpas dalībnieki, īpaši, novadpētnieki, pievērsušies mājvārdu un vietvārdu izzināšanai, apkopojot to izcelsmes stāstus un meklējot tajos saglabātās lībiskā mantojuma liecības.
Konferences pētnieku daļā tika iekļauti trīs referāti:
- “Rietumvidzemes mājvārdi no sendienām līdz mūsdienām ģeogrāfa-kartogrāfa skatījumā”, Mg. geogr. Otīlija Kovaļevska, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas vecākā leksikogrāfe.
- “Lībiešu, igauņu, latviešu vai vācu nosaukums? Pierobežas vietvārdu izpēte, par pamatu ņemot vienas viensētas nosaukumu Ķempi ~Kembi”, Prof. Karls Pajusalu (Karl Pajusalu), Tartu Universitāte.
- “Pastāvīgais un mainīgais Latvijas vietvārdos: Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kontekstā”, Dr. philol. Anta Trumpa un Dr. philol. Sanda Rapa, LU Latviešu valodas institūta vadošās pētnieces.
Konferencē pirmo reizi tiks prezentēti arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mājvārdu pētījuma rezultāti, kas ļauj ieraudzīt, kā paši Vidzemes lībiskās kultūrtelpas iedzīvotāji vērtē mājvārdu nozīmi un to saikni ar dzimtas vēsturi, vietas identitāti, piederību un lībiskā mantojuma saglabāšanu.
“Pētījums parāda, ka mājvārdu nozīme sniedzas tālāk par dzimtas pēctecību – arī tad, ja cilvēks nedzīvo savas dzimtas mājās, mājvārds var kļūt par saikni ar vietu un tās vēsturi. Vienlaikus vairāk nekā pusei respondentu stāsts par mājvārda izcelsmi nav saglabājies, un tas atklāj, cik trausla var būt vietas atmiņa, ja tā netiek apzināta un nodota tālāk,” uzsvēra Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja un pētījuma autore Lolita Ozoliņa.
Konferences otrajā daļā pētnieku skatījumu papildināja novadpētnieku stāsti, ļaujot mājvārdu un vietvārdu vēsturi ieraudzīt konkrētu vietu, māju un dzimtu pieredzē:
- “Mājas, saimniecības un cilvēki kādreizējā Alojas draudzes teritorijā no 17. līdz 20. gs.“, Līga Moderniece, Alojas bibliotēkas galvenā bibliogrāfe novadpētniecībā, Biedrība “Elmed”.
- “Vārdi, kas glabā vēsturi. Staiceles apkārtnes vietvārdi un mājvārdi – lībiskais mantojums Salacas krastos”, Indra Jaunzeme, Staiceles lībiešu muzeja “Pivālind” vadītāja.
- “Mājvārdi – lībisko liecību nesēji Lēdurgas pagastā”, Līvija Gridjuško, Biedrības “Smailes” vadītāja.
- “Vai Tenis Nuķis bija lībietis: Nuķu dzimtas ceļš no Rozēnu pagasta līdz Ķerzas krogam”, Agita Lapsa, Valmieras bibliotēkas novadpētniecības speciāliste, eksperte.
Konferences laikā tika atklāta Vidzemes lībiskās kultūrtelpas bērnu un jauniešu zīmējumu izstāde “Ko man nozīmē mana māja?”, papildinot pētnieku un novadpētnieku skatījumu ar jaunākās paaudzes priekšstatiem par mājām, vietu un piederību. Izstāde ir skatāma Limbažu novada Galvenajā bibliotēkā līdz 31.10.2026.
Konferences ieraksts pieejams Vidzemes lībiskās kultūrtelpas YouTube kanālā.
Konferences norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Konference tapa sadarbībā ar Limbažu novada Galvenā bibliotēka un LU Lībiešu institūtu, Limbažu un Siguldas novada pašvaldībām..
📷Fotogrāfiju pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz fotogrāfiju autoru Edgaru Vijupu.
Uz tikšanos pēc gada – 5. Vidzemes lībiskās kultūrtelpas starptautiskajā konferencē!
Pasākuma galerija
